Perfection is not when there is nothing to add, but when there is noting to take away.
- Saint Exupery-

Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr...

Jau pāris nedēļas gatavojos nodot asinis. Kā motivators man bija pārbaudīt savas asinis, gribējās 100% pārliecināties, vai ar veselību viss ir ok un palīdzēt kādam cilvēkam atdodot 1/2 l savas dzīvības sulas... Visa mana gribēšana sabruka vienā acumirklī līdz uzzināju, ka viņiem datu bāzē ir cilvēks precīzi ar tādu pašu personas kodu, arī pase izdota tajā pašā pasu nodaļā... Un ne jau šis cilvēks bija sieviete, bet gan vīrietis... No vienas puses jau smieklīgi, bet no otras puses domāju kaut kādas stulbas datu bāzes vai pases nodaļas kļūdas dēļ būs cilvēks, nedod Dievs bērns, kam tieši vitāli manas asinis būs nepieciešamas, jo mana asins grupa nav no bieži sastopamajām... Neko darīt, nokārtošu savu persona koda problēmu un ja būs laiks un vēlēšanās došos nodot citreiz...

Tāda sajūta, ka katram otram nācējam, ko satieku gan uz ielas, gan virtuāli ir depresija. Tā ir kā slimība, kas izpaužas tieši jauniešu vidū. Sindromu laikmets. Sāk jau apnikt, ka viss ko mēs darām ir žēlojamies. Jā, saprotu varbūt viss neiet kā smērēts, bet ir jāmācās no visa, nevis jāžēlo sevi. Kamoooon, galvu augšā!!!

Līgo

Līgo svētki ir aizvadīti... Laiks iet ātri, nupat likās, ka gads tik ieskrienās... Man šie svētki bija samērā tukši. Lielā barā svešu cilvēku, kuri lielākā mērā savā starpā arī bija nepazīstami. Un tā tieši bija organizatora lielākā kļūda - uzaicinot pārāk daudz svešus cilvēkus. Sadaloties, katrs pa savām kompānijām, rītausma tika sagaidīta. Ja pasākumā nebūtu alkahols, domāju aiz garlaicības lielākā daļa kājas atstieptu vai blenztu truli viens uz otru. Tātad sen zināmais secinājums - latviešus svētkos vieno alkahols. Man vienmēr Līgo svētki ir asocējušies ar, pirmkārt, latviešu mūziku (tā ir vienīgā diena gadā, kad house, electro vietā vēlos ko citu), otrkārt, saliedētība. Vismaz manā pusē un starp maniem draugiem un paziņām Līgo svētkos vienmēr tā ir bijis. Šie svētki beidzot ir garām, lai gan jutos kā kādā privātā ikdienišķā party pie kāda. O jā, un vēl house ritmi, kas privātās ballītes noskaņojumu uztur pie dzīvības. Žēl gan, ka nemaniju kā dj-i kaut vienu reizi uz viniliem paskrečoja vai ko līdzīgu veica (man tā bija lielākā bauda kad piekopu šo novirzienu), varbūt viņi to darija, kad biju gulēt vai kur citur...Nestrīdos. Bija ok, nesūdzos, dažbrīd tiešām vakara gaitā bija interesanti, bet ātri aizbrīdu gulēt, par cik drēbes bija viscaur slapjas un nesaskatīju palikšanu nomodā par liederīgu. :)
Esmu jau atpakaļ savā vecajā dzīves ritmā. Domas par darbu, fonā skan royksopp - 49 percent (angello & ingrosso mix), piparmētru tēja bez cukura kūp krūzē uz galda un aiziet dzīve turpinās ar vēl straujākiem apgriezieniem.

ceturtdiena

Man mīļākā diena nedēļa ir ceturdiena... Šoreiz tā tika aizvadīta klausoties Domu laukumā elektroniskās mūzikas guru Pjēru Anrī. Lai gan večukam jau ir 79 gadi, tas mani pārsteidza pa viesiem 99. Pilnīgi neticējās, ka uz ko tādu (izpratini par šo mūzikas novirzienu) ir spējīgs šis cilvēks... Mūzika un izpildijums manām ausīm bija tīkams, lai gan brīžiem likās, ka Pjēra elektroniskās mūzikas aktivitātes īsti iederētos pirms trim, četriem gadiem...Tiem, kuriem bija saistoš elektroniskās mūzikas novirziens, bija atnākuši ievērtēt Pjēru. Arī šī iemesla dēļ es biju manāma tur, lai gan nepaliku līdz vakara noslēgumam - apziņa par vitāli svarīgo piektdienu traucēja. Pjērs Anrī ir pa vienu vakaru izpelnijies manu cieņu. Tas ir daudz...

Šī bija viena no perfektajām dienām. Ļoti daudz kas paspēts un pagūts. Tai skaitā diploms iebāzts kabatā, pus Rīga izstaigāta, ka uz kājām vairs neturos un satikts kāds jauks cilvēks. Ideāli.

guļot vilcienā

Mirklis starp nomodu un miegu ir unikāls. Prāts lēnām atslēdzas, bet it kā visu vēl var uztvert. Domas pašdarbības ceļā galvā iešaujas, sasaistas ar sapņainiem notikumiem un saplūst ar apkārtējām skaņām. Rodas jau vizuāla domu ilūzija un apkārtējo skaņu aizplūšana tālumā. Nekontrolējams, bet vēl apzināts mirklis. Savādi un patīkami vienlaikus.

Niknuma pilna trešdiena. Emociju sakāpinājums... Nav ne vietas, ne laiks kur izlādēties...

investīcijas

"...investīcijas galu galā ir orientētas uz to, ko mēs saņemam atpakaļ." Ideāls citāts. Viss ko mēs dodam citiem ir ar pašmērķi gūt kādu labumu. Un tikai nesakiet ka tā nav. Es nerunāju par finansēm, bet dažādām lietām un dzīves situācijām. Mēs vienmēr, kad dodam, saņēmam arī pretī, vai nu gaidīto vai negaidīto labumu/sliktumu. Tās ir kā sava veida investīcijas mūsu dzives tirgū. Arī labdarība un velme izdarīt ko labu, par to nesaņēmot pretī materiālu labumu ir investīcijas - mēs materiālos labumus investējam, lai pretī saņēmtu pacilātu pašsajūtu, kas rodas, ja kādam nākam pretī. Mēs jūtamies labi, ka kādam palīdzam. Visa pamatā ir katra mūsa ego.

Arī mīlestībā mēs daudz ko investējam, lai gūtu no tās labumu, gan materiālu, gan nemateriālu. Un vienmēr attiecībās būs viens, kas gūst lielāku labumu...Visa mūsu dzīve paiet meklējot pašlabumu...

Pateicoties skolai viss dienas ritms izjaukts... Drīz jau viens naktī, bet no miega ne miņas... Jāmēģina dabūt sevi rāmjos atpakaļ.

Nav nozīmes draugu un paziņu skaitam... Patiesībā mēs visi vientuļi un katrs par sevi... Izlikšanās mūs vada.

Pat kaijas krēslā ir melnas...

Ir teikumi, kas iesēžas prātā un gruzd.

Pedējā laikā pārāk daudzas lietas sāk tracināt... es cenšos visu iekšā paturēt, bet pārāk daudz laikam tiek prasīts. Vel tikai mazliet un drīz jau būs labāk. Pacieties Madaru!

kam negādās, bet...

Saulē aizmigt neiesaku... svilst.