rīta cēliens

Kas var būt labāks par apziņu, ka piektdiena jau ir klāt! :) Vakara plāni jau sakalti, tik savas 8 stundas no dzīves darbam vēl jaatdod.
Starp citu, vakar iesniedzu pēdējā dienā augstskolā papīrus. Man nav miera, jāmācās atkal, lai pilnveidotos un piepildītu brīvo laiku.

pārvaldnieks

Šodien pa darba darīšanām runājos ar vienu vīrieti. Saruna ievirzijās par viņu. Kad paprasiju ar ko nodarbojās, viņš puslepni atbildēja, ka esot pārvaldnieks. Nākošais jautājums no manas puses bija vai viņš ir namu pārvaldnieks. Atbildi sagaidīju noliedzošu, esot autostāvietas pārvaldnieks...Kad sāku jautāt sīkāk, izrādās ka vienkārš uzraugs. Šis bija tas gadijums, kad bija jākož vaigā, lai stulbi nesāktu smaidīt vai smieties. Cilvēkiem fantāzija netrūkst.

Septembris

Do You Remember House?

Atceros, ka pirmā saskare ar house mūziku bija 15 gados, kad vēl dzīvoju Jelgavas pusē un iešmaucu ar saviem 15 gadiņiem Jelgavas tā laika labākajā klubā - Tonuss. Ritmi aizrāva. Līdz pat 18 gadiem tik rāvos uz to klubu, lai tik pavadītu nakti house ritmos. T2 zāle man bija manas otrās mājas. Un nevajadzēja ne alkoholu, ne ko citu, lai lidotu mūzikas pavadijumā. Tad vēl nebija house kultūra aizgājusi tādos plašumos kāda tā ir tagad. Tai nebija tik daudz novirzienu. Biju iemācijusies orientēties pašmāju dj-os utt. Tas pat aizrāva tik ļoti, ka 18 gados nolēmu kļūt par vienu no viņiem. Mācijos. Izmācijos. Pienāca dzīves mirklis, kad house tika atstāta novārtā. Nu tā ir jau kā gadu atdzimusi manā sirdī. Neteikšu, ka esmu ļoti bieža klubu apmeklētāja, bet izvēlos kvalitatvus house pasākumus ar sev tīkamajiem dj-iem. House ir kļuvis vēl nopietnāks. Ritmi pamodina, aizrauj un vada mani...

...

Smaga sestdiena...Bēres.

par ko runā sievietes?

Par ko runā sievietes, kad satiekas? Šodien bija kartējā ceturtdiena. Tā man gluži kā ieradums ir pavadīt kopā ar savām labām paziņām - divām meitenēm. Ejam ceturtdienās uz savu iemīļātāko bāru Vecrīgā, kur mēs jau esam kā VIP klienti ar attiecigu lutināšanu. Mums ir kā nerakstīts likums ceturtdienās izbaudot kokteiļus aprunāties. Pat nevajag ilgi satikties, galvenais ir izrauties no ikdienas un pabūt kopā. Sarunas tēmas ir mums ir dažādas - darbs, pasākumi, globālie notikumi. Lai cik dīvaini neliktos, par pretējo dzimumu mums sarunas raisās maz. To piefiksēju jau kādu laiciņu atpakaļ, laikam tas ir tapēc ka visām trim dotājā dzīves mirklī nav tās sauktās otrās puses. Tas pat patiesībā vieno, jo vienmēr priekš sevīm varam izbrīvēt ceturtdienas. Tradicionālās meiteņu sarunas par veikaliem, atlaidēm, matiem, nagiem, ragiem mums nomainās pret finanašu plāniem, ļauniem jociņiem, darba tēmu, pasākumiem, piedzīvojumiem utt. Nav man jauztraucas, ja pasakot vardu audi, viņas skatīsies ar lielām acīm, nesaprazdamas, ka sarunu gribu ievadīt pa auto tēmu.

draudzība

Kur ir tā robeža kad cilvēku var pie sevis laist klāt? Nedomāju mīlestību vai ko tamlīdzīgu, bet šajā gadījumā vienkārši draudzību. Ir taču bijušas daudz reizes, kad cilvēks, kas sākotnēji liekas kā dvēseļu radinieks, beigās izrādās kā īsts manipulācijas profiņš, jo nereti atklājot savas vājās vietas, tās tiek izmantotas pret pašu. Man pašai ir tikai pāris cilvēki, kas mani un manus prāta gājienus zin no A-V. Ar to arī pietiek, paceļas jautājums vai vajag vēl ar kādu uzticību dalīt. Manuprāt, uzticība ir arī jānopelna. Nekad nedalu to tāpat. Vienmēr esmu ieturējusi zināmu distanci ar cilvēkiem. Bet nevajag atkal otrā grāvī krist - pilnīgi sevī ierauties, tas arī nekam neder, jo saēd no iekšas tevi pašu. Mums katram vajadzīgi draugi (ar vārdu draugi domāju tā vārda cienīgus cilvēkus), vienīgi jāprot tie nosijāt no pārējiem un tas ir laikietilpīgs process.

Flyingmice vs TFF - Shout

Pirmdiena

Vakardienas intuīcija teica priekšā, ka šī pirmdiena būs savādāka, drūmi savādāka...Tā arī izvērtās. Vai nu domām ir spēks vai vienkārši laba intuīcija. Jau no paša rīt darbā sagadija melna ziņa, kura visu dienu sitās pa galvu līdz pat šim brīdim. Mugura ar mani izdomājusi pamocīt pirmdienas dienā, lai jau...Arī kāds cilvēks, ko augsti vērtēju ir pamainjies, kļuvis neierasts... pat teiktu neparasts. Savādi tas viss sasummējas un liek padomāt un pārdomāt rīcības plānu un attieksmes maiņu pret dažādām lietām. Ellīgi negtīva pirmdiena...

svētdiena

Pēc neizgulētas nedēļas labākais relaksācijas veids ir gulēt jūras smiltīs un baudīt sauli. Tā arī es padomāju šorīt un kopā ar Zebieksti iesēdāmies mašīnā un devāmies no Jelgavas pievārtes uz Ragaciemu. Lai gan debesīs bija pāris mākoņi, bijām priecīgas, par labo ideju. Ūdens bija ļoti silts, tikai izlienot laukā jutās rudens pieskārieni, ko atstāja vējš uz tik pat kā kailā ķermeņa un slapjajiem matiem. Mākoņi slīdēja lēni pa debesīm, bet tie parādijās arvien vairāki laupot saules stariem iespēju lutināt mūsu miesas. Pavārtijāmies smiltīs, pastaigājāmies, paložņājām pa kāpām un pus diena jau bija pavadīta. Bija jādodas prom... Laikam šī bija šogad pēdējā pelde jūrā.

par noiet.lv

Cilvēkiem ir nerakstīta tendence - nopelt visu jauno. Mani tas īpaši neuztrauc, jo daru, ko vēlos un ja ir dzimušas jaunas idejas tās realizēju, izmēģinu, nevis tā kā citi neuzdrošinās baidoties no sabiedrības nosodijuma vai par to ka izmanīsies kādam esošais labais priekštats par viņu. Ar manu dalību ir dzimis projekts noiet.lv. Paldies, ka esat iegriezušies un izteikuši savu viedokli savos blogos par to, jo tas tikai veicina noietu un attīsta turpmāko darbību un jaunu autoru piesaistīšanu. Tapēc saku, droši bliežat kritiku un ieteikumus, jo to vērtēju tikai pozitīvi, nekā stāvat malā. :) Tā ir viena no manām smilšukastītēm, kurā spēlēšos pēc savas sirds patikas. Dzims vēl arī citas idejas.

grādīgie

Ir novērots, tad kad cilvēks ir reibuma stāvoklī no alkohola, spēj paveikt neiedomājamākās lietas - lekt no augstuma, rāpties sazin kur, peldēt nekustoties utt. Secinājums ir tikai viens, cilvēka prāts ir lielā rāmī kuru ierobežo bailes. Iedzerot jūra ir līdz ceļiem, bailes no prāta atslēdzas un cilvēks izmanto savus smadzeņu un muksuļu resursus, lai paveiktu ko tādu ko skaidrā prātā nedarītu. Tādi kā zemapziņas signāli, kas to vien dara - dari to, dari to! Ja cilvēks spētu sevi skaidrā tā noskaņot pret bailēm, kas ierobežo prātu sazin kā viss izvērstos. Vēl ir tāds sīkums, ka iereibis cilvēks uz cūceni paliek dzīvs vai nesalauž kaulus vai vispār tiek ar pāris zilumiem tādās situācijās, kur parasti atrautos ka nemetas... Arī Mērfija likumi pazūd. Nesaku, ka visiem tik tagad jālieto gradīgie utt, bet savs labums tur ir. Tas ir lielisks līdzeklis kas iedrošina - gan uz fiziskām darbībām, gan uz dialogiem, kuri šad tad mēdz palikt pa monologiem... Ja ir doma uzkāpt Vanšiniekā, tad tikai ar pudeli zobos un tas izdosies.

ja jau reiz runājam

Nupat vienā blogā tika apspriesta sieviešu tēma par to kādas kaprīzes viņām ir, ka nejēdz izvēlēties un ka gaumes sajūta smagi pieklibo. Domājiet ko gribat par šo radījumu grupu. Netaisos visu sieviešu dinastiju aizstāvēt, jo pati apzinos, ka viena liela daļa tādas ir. Bet varu pateikt, ka jums - vīrieši to vien patīk darīt kā kulstīt mēles par sievietēm un viņu trūkumiem. Jūs vēl vairāk viņas aprunājat nekā pašas sievietes viena otru. Pati pagājušās brīvdienās dabūju izbaudīt divu paziņu sarunu, kuri to vien darīja ka runāja savā starpā par savām tā sauktām vecenēm. Par viņu trūkumiem utt, abi vīrieši bija zem sievietes tupeles, un tikai tad kad nav sieviete blakus, tad tikai spēj ko pateikt. Jums pašiem - vīriešiem nereti nav iekšās daudz ko teikt atklāti, mūždien caur meliem un izlīšanu kaut kā pinaties. Visu paši sarežģījat līdz bezsamaņai, un nejēdzat salikt lietas pa plauktiņiem. Es nebūšu standartnieks un neteikšu ka jūs visi vienādi, viena daļa ir ok un smadzenes atrodas īstajā vietā.

novērtējiet

Dienu dienā mēs dzīvojam savā rutīnā. Iepazīstam jaunus cilvēkus, sadraudzējamies, pamīlējamies utt. Bet reti kad aizdomājamies, ka jebkurā mirklī tā cilvēka var nebūt. Tā jau liekas, ka tas jau nekad nenotiks ar man mīļiem vai nīstiem cilvēkiem. Bet tad, kad durvis no dzīvokļa/mājas/ ofisa aiztaisa tavs paziņa, draugs, radinieks var būt pēdējo reiz. Un tad tu tikai sāksi pārdomāt pēdējo saruna ar šo cilvēku, liksies tik daudz kas nepateikts, bet otrās iespējas jau vairs nebūs...nāksies samierināties un ausīs skanošā balss ar laiku kļūs ar vien blāvāka. Laiks pēc teorijas it kā sadziedē visu, bet tās pārmaiņas un robs ko atstāj tas cilvēks paliek uz visiem laikiem. Neko, nekad nevarēs vairs atgriezt atpakaļ, aizstāt neviens nespēs...viengais, kas tev būs atlicis, būs jautājums kuru tu tirdīsi un rīvēsi savā prātā bezmiega naktīs - kāpēc tam vajadzēja notikt? atbilde netiks rasta. viss ko vēlos pateikt ir tas, lai dod iespējus sev tuviem cilvēkiem apzināties to, ka viņi tev nav vienaldzīgi...tas nav grūti izdarāms, tikai vajag pārkāpt sev pāri...

rīt

Saņēmu ielūgumu uz asins noliešanu trešdien. Jācer, ka šoreiz izdosies.

saruna

Šodien bija ilga saruna ar kādu cilvēku, ar kuru nebija plānots runāt par tādām tēmām kā es un mana personīgā dzīve. Saruna no dialoga izvērtās pa monologu un ne jau man pa labu. Mans saruna biedrs bija mana vecāmamma, kura kādu laiku neiznāja par mani un manām dzīves norisēm. Tā drīzāk izvērtās kā sava veida atskaite un nopratinšana. Nācās stāstīt visu - darbs, draugi, brīvdienu aktivitātes un, lai kā man arī negribējās nācās aizskarties tādai tēmai kā vīrieši. Darbs tika apzinīgi izvērtēts un tur es skatijos viņas acīs standarta labais mazbērns. Kad tiku tincināta par savām intresēm un aktivitātēm pēc darba kā arī brīvdienās, pirmā kritikas deva jau tika. Loģiski saprotu, ka viņa vecuma gada gājiena cilvēkam būtu salīdzinoši gruti iestāstīt šo to par autiņiem, dj padarīšanām, to ka atkal taisīšos augstskolā stāties un mācities, jo man nekad nav gana. Pārmetumu lavīnas viņas salīdzinoši mierīgā balsī slīdēja man gar ausīm. Nejutos nemaz vainīga ka man manos 22 gados vēl nav bērna, kad strādāju un mācos, kad esmu viena un, kad daru to kas mani aizrauj, nevis gatavoju savam kaut kādam topošajam vīram vakariņas. Savādi likās, ka visa pasaule mainās, bet cilvēka prāts paliek uz vietas. Uzskati kaut kur aizķērušies un prātā palikuši iegravēti. Kur tad īsti ir tas lūzuma punkts, kad pasaulei vairs netiek līdz? Man pat bail sametās, ja man izdosies nodzīvot līdz viņas vecumam, vai tiešām mani uzskati saglabāsies tādi kādi tie tagad ir un liksies viss, kā tagad un vai es palikšu nesaprasta savu mazbērnu acīs. Tas liekas viss tik tālu nākotnē, bet daļu no domām tas šodien paņēma.

izrādās, ka viņas smaida

vakars

Martini Asti, Rīgas Šampanietis un viens labs piektdienas vakars kopā ar MFZ

Everything But The Girl - The Future Of The Future

...

Pirms stundas biju Origo, lai iepirktu šo to priekš rītdienas. Kad pirkums jau bija izdarīts, devos jau laukā, kad man garām panesās viens vīrietis, mana rajona cienīgi ģērbies, daļēji zem jakas paslēptu sieviešu somiņu. Apsargs ar metās līdz. Kapēc es šo visu stāstu? Tāpēc, ka tas lika uz mirkli aizdomāties, par sieviešu vājo punktu - somiņu. Bet nav jau kur citur ielikt to maku, telefonu, atslēgas un citramonu (vismaz man vairāk parasti nekas tur neatrodas). Tādā ziņā vīriešiem vieglāk, viņi samet savas mantas pa kabatām un miers, bet ko lai dara sieviete. Es tak nevaru pie pieguļošas blūzītes un biksēm samest visu pa kabatām...Lai gan, ja dodos pa nakti uzdzīvot, tad paņemu telefonu un karti un somiņa paliek mājās...Man riebjas, ja nevaru klubā izdejoties normāli pateicoties somiņai, kas jauzmana nepārtraukti. Ja man kāds nospertu telefonu un maku, es pat nezinu ko iesāktu, jo to visu atjaunot diez vai spētu. Ja skatās no zagļu loģikas, tad to ar nespēju izskaidrot, ja jau reiz zog, kapēc jāzog somiņa pensionārei, jo tur tāpat nekāds lielais labums nevarētu būt, labāk tak noskatīt upuri uz 12 cm papēžiem, kuru fiziski nespētu tikt līdzi zaglim...

negaidīti

2 dienas pa agru, bet saņemtas jau puķes. Nenoliegšu, patīkams pārsteigums otrdienas vakarā! :)

Superfunk - Lucky Star

trīs skaistuļi

brīvdienu atskaite

Brīvdienu darbiņi nu ir paveikti:
1.zāles pļāvējam vads sapļauts uz pusēm. Priecājos, ka pati neatrāvos...
2.šorti saplēsti, bet tā mazākā bēda
3.ar visām drēbēm dīķī izpeldēts
4.kilometrs ar basām kājām pa granti noskriets, pēdas kādu laiciņu par to atgādinās
5.ceļi zili uzsisti
6.kreisā roka zila
7.ķermenis saskrāpēts
8.vēdera presīta no smiešanās uztrenēta
9.bailes no dziļuma pārvarētas
10.smilšu kaudzē uz brīdi biju norakta
11.smiltis no acīm laukā beidzot dabūtas, vairs negrauž
12.mežā pabūts
13.visbeidzot atpakaļ uz Rīgu atbraukts un viss vecajās sliedēs
Sanāca diezgan ekstrēmi aktīvas brīvdienas. Rīt būs fiziski grūti pastrādāt...

bmw 850i