Līgo

Līgo svētki ir aizvadīti... Laiks iet ātri, nupat likās, ka gads tik ieskrienās... Man šie svētki bija samērā tukši. Lielā barā svešu cilvēku, kuri lielākā mērā savā starpā arī bija nepazīstami. Un tā tieši bija organizatora lielākā kļūda - uzaicinot pārāk daudz svešus cilvēkus. Sadaloties, katrs pa savām kompānijām, rītausma tika sagaidīta. Ja pasākumā nebūtu alkahols, domāju aiz garlaicības lielākā daļa kājas atstieptu vai blenztu truli viens uz otru. Tātad sen zināmais secinājums - latviešus svētkos vieno alkahols. Man vienmēr Līgo svētki ir asocējušies ar, pirmkārt, latviešu mūziku (tā ir vienīgā diena gadā, kad house, electro vietā vēlos ko citu), otrkārt, saliedētība. Vismaz manā pusē un starp maniem draugiem un paziņām Līgo svētkos vienmēr tā ir bijis. Šie svētki beidzot ir garām, lai gan jutos kā kādā privātā ikdienišķā party pie kāda. O jā, un vēl house ritmi, kas privātās ballītes noskaņojumu uztur pie dzīvības. Žēl gan, ka nemaniju kā dj-i kaut vienu reizi uz viniliem paskrečoja vai ko līdzīgu veica (man tā bija lielākā bauda kad piekopu šo novirzienu), varbūt viņi to darija, kad biju gulēt vai kur citur...Nestrīdos. Bija ok, nesūdzos, dažbrīd tiešām vakara gaitā bija interesanti, bet ātri aizbrīdu gulēt, par cik drēbes bija viscaur slapjas un nesaskatīju palikšanu nomodā par liederīgu. :)
Esmu jau atpakaļ savā vecajā dzīves ritmā. Domas par darbu, fonā skan royksopp - 49 percent (angello & ingrosso mix), piparmētru tēja bez cukura kūp krūzē uz galda un aiziet dzīve turpinās ar vēl straujākiem apgriezieniem.