Rāda ziņas ar etiķeti pārdomas. Rādīt visas ziņas
Rāda ziņas ar etiķeti pārdomas. Rādīt visas ziņas

ceturtdiena, 2007. gada 23. augusts

draudzība

Kur ir tā robeža kad cilvēku var pie sevis laist klāt? Nedomāju mīlestību vai ko tamlīdzīgu, bet šajā gadījumā vienkārši draudzību. Ir taču bijušas daudz reizes, kad cilvēks, kas sākotnēji liekas kā dvēseļu radinieks, beigās izrādās kā īsts manipulācijas profiņš, jo nereti atklājot savas vājās vietas, tās tiek izmantotas pret pašu. Man pašai ir tikai pāris cilvēki, kas mani un manus prāta gājienus zin no A-V. Ar to arī pietiek, paceļas jautājums vai vajag vēl ar kādu uzticību dalīt. Manuprāt, uzticība ir arī jānopelna. Nekad nedalu to tāpat. Vienmēr esmu ieturējusi zināmu distanci ar cilvēkiem. Bet nevajag atkal otrā grāvī krist - pilnīgi sevī ierauties, tas arī nekam neder, jo saēd no iekšas tevi pašu. Mums katram vajadzīgi draugi (ar vārdu draugi domāju tā vārda cienīgus cilvēkus), vienīgi jāprot tie nosijāt no pārējiem un tas ir laikietilpīgs process.

otrdiena, 2007. gada 14. augusts

novērtējiet

Dienu dienā mēs dzīvojam savā rutīnā. Iepazīstam jaunus cilvēkus, sadraudzējamies, pamīlējamies utt. Bet reti kad aizdomājamies, ka jebkurā mirklī tā cilvēka var nebūt. Tā jau liekas, ka tas jau nekad nenotiks ar man mīļiem vai nīstiem cilvēkiem. Bet tad, kad durvis no dzīvokļa/mājas/ ofisa aiztaisa tavs paziņa, draugs, radinieks var būt pēdējo reiz. Un tad tu tikai sāksi pārdomāt pēdējo saruna ar šo cilvēku, liksies tik daudz kas nepateikts, bet otrās iespējas jau vairs nebūs...nāksies samierināties un ausīs skanošā balss ar laiku kļūs ar vien blāvāka. Laiks pēc teorijas it kā sadziedē visu, bet tās pārmaiņas un robs ko atstāj tas cilvēks paliek uz visiem laikiem. Neko, nekad nevarēs vairs atgriezt atpakaļ, aizstāt neviens nespēs...viengais, kas tev būs atlicis, būs jautājums kuru tu tirdīsi un rīvēsi savā prātā bezmiega naktīs - kāpēc tam vajadzēja notikt? atbilde netiks rasta. viss ko vēlos pateikt ir tas, lai dod iespējus sev tuviem cilvēkiem apzināties to, ka viņi tev nav vienaldzīgi...tas nav grūti izdarāms, tikai vajag pārkāpt sev pāri...

trešdiena, 2007. gada 8. augusts

...


Pirms stundas biju Origo, lai iepirktu šo to priekš rītdienas. Kad pirkums jau bija izdarīts, devos jau laukā, kad man garām panesās viens vīrietis, mana rajona cienīgi ģērbies, daļēji zem jakas paslēptu sieviešu somiņu. Apsargs ar metās līdz. Kapēc es šo visu stāstu? Tāpēc, ka tas lika uz mirkli aizdomāties, par sieviešu vājo punktu - somiņu. Bet nav jau kur citur ielikt to maku, telefonu, atslēgas un citramonu (vismaz man vairāk parasti nekas tur neatrodas). Tādā ziņā vīriešiem vieglāk, viņi samet savas mantas pa kabatām un miers, bet ko lai dara sieviete. Es tak nevaru pie pieguļošas blūzītes un biksēm samest visu pa kabatām...Lai gan, ja dodos pa nakti uzdzīvot, tad paņemu telefonu un karti un somiņa paliek mājās...Man riebjas, ja nevaru klubā izdejoties normāli pateicoties somiņai, kas jauzmana nepārtraukti. Ja man kāds nospertu telefonu un maku, es pat nezinu ko iesāktu, jo to visu atjaunot diez vai spētu. Ja skatās no zagļu loģikas, tad to ar nespēju izskaidrot, ja jau reiz zog, kapēc jāzog somiņa pensionārei, jo tur tāpat nekāds lielais labums nevarētu būt, labāk tak noskatīt upuri uz 12 cm papēžiem, kuru fiziski nespētu tikt līdzi zaglim...

trešdiena, 2007. gada 4. jūlijs

vienkārši aizdomājos...

Šodien darbā ejot pusdienās uz vietējo kafeinīcu, par cik mans darbs atrodas vienā no Rīgas kārtējiem biznesa centriem un ēkā ir n-tie uzņēmumi, tad arī kafeinīca ir viena soļa atālumā tai pašā ēkā. Rinda kā jau rinda, visi grib ēst ap vieniem dienā, bet šodien tik piefiksēju, jo pirmo reiz viena gāju tur ēst, kā darbinieki vārās nepārtraukti par saviem darbiem, priekšniekiem, kolēģiem un KLIENTIEM. Aiz manis stāvēja 3 vīrieši, cik nopratu no vienas līzinga vai kreditēšanas kompānijas. Viens tik ļoti aizrautīgi pārējiem diviem stāstīja par klientu (kādas kompānijas galvu, kuru nenosaukšu), viņa jau esošajām kredītsaistībām un iemeslu kapēc šis darbinieks ir atteicis jaunu kredītu utt. Nu bāc, vai tiešām trūkst lojalitātes vai arī neizpratne par biznesu. Atliek tik informācijai nonākt nepareizajās ausīs. Tas jau nav viss, kad apsēdos ar savu pusdienām pie galda, man gribot negribot bija jāklausas 4 sieviešu ķiķināšanu par saviem 2 jauniem kolēģiem, veco onkoli - somu ārzemju partneri un viņa smieklīgo akcentu, nemaz nerunājot par piektdienas darba tusiņu Ikšķilē pirtī. Vienkārši aizdomājos, cik daudz informācijas aizplūst, kurai nevajadzētu aizplūst. Konkurence, lojalitāte un tamlīdzīgām lietām uzmanība netiek pievērsta. Laikam cilvēki neaizdomājas....

ceturtdiena, 2007. gada 24. maijs

saullēkts

Pasaule šodien mostas ar burvīgu saullēktu. Neskatoties uz pāri darijumiem, daba mūs turpina lutināt. Cik daudz šādu saullēktu mēs noguļam bail pat iedomaties...

svētdiena, 2007. gada 13. maijs


Ievas ziedi un smarža kā nemainīga vērība ik pavasari, kas apvīta ar jaukām bērnības atmiņām...Vajag spēt tikai atrast īsto lietu dvēselei, lai atkal iestātos iekšējs pamiers... Jauna apņēmība un spēks...