Tāda sajūta, ka katram otram nācējam, ko satieku gan uz ielas, gan virtuāli ir depresija. Tā ir kā slimība, kas izpaužas tieši jauniešu vidū. Sindromu laikmets. Sāk jau apnikt, ka viss ko mēs darām ir žēlojamies. Jā, saprotu varbūt viss neiet kā smērēts, bet ir jāmācās no visa, nevis jāžēlo sevi. Kamoooon, galvu augšā!!!