šis tas mainās

Mani turpmāk varēs sastapt iekš melnamamba.lv

Kārtējais atradums

War

Biju noskatīties filmu War iekš Forumcinemas. Jau priekšnojauta teica, ka filmai jābūt skatāmai, jo vienā no galvenajām lomām bija atktieris Jason Statham. Viņš tāpat kā Nicholas Cage spēlē man tīkamās filmās (Crank, Chaos u.c.). Filma pati par sevi man ļoti patīkās, lieliska atpūtai. Savu asumu vēl piedeva autiņi, kas bija redzami filmā. Visvairāk acīs iekrita 1972. gada Chevrolet Chevelle. Nu dievigs auto, tikai žēl, ka tika apsists. Tiem, kam patīk asa sižeta filmas iesaku noskatīties. Perfekta priekš atpūtas. Nevīlos.

iegrābos

Biju uz ātru roku ieskrējusi stacijas Chicko Chicken, jo ēst girbējās. Arī rindu tur nebija. Tika paņemts komplekts - kaut kāds hamburgers, frī un apelsīnu sula, jo cola un citi brīnumi nebija. Tas būtu tīrais sīkums salīdzinot ar sajūtām, kad pa barības vadu tika slidināts pirmais frī kartupelis. Es apzinos, ka esmu tāds cilvēks, kas ēd visu, kas nekustās, bet rūgtā garša, ko rada veca eļļa bija nepārspējama. Domāju, pat belašus tādā nevāra. Tas būtu liels sīkums, ja salīdzina, ko liku izciest savām garšas kārpiņām nokožot hamburgeru. Sajūta tāda bija, ka riju zāles. Tā kā lielopiem, lai kaut ko medikamentīgu iebarotu, to saujauc ar barību. Nezinu, vai viņi tos hamburgerus pa zāļu skapītī izvaļā vai viņi realizē putnu gripas rezultātā nobendētos vistas ķermeņus, bet garša bija vienkārši pīīī. Savu glīto kāju vairs nekad nesperšu tur. Viss, dusmu monologa beigas. Mamba atkal smaida. :)

Jay P - Kookoo (Ben Macklin Remix)

Kur likt?

Jautājums pa visam vienkāršs – ko darīt ar vecajām ID kartēm, norēķinu kartēm, studentu apliecībām, caurlaidēm un tamlīdzīgām lietām, kam ir beidzies termiņš un kuras satur personīgu informāciju? Tā vienkārši aizmest negribas. Sagriešana prasītu laiku, jo viņas ir sakrājušās daudz. Sadedzināt tā īsti ar nav kur.

1. septembris

Varbūt man tikai vienīgai liekās, bet šis pirmais septembris pa ilgiem laikiem ir lietains. Negribētu teikt, ka slikts laiks, bet sešos no rīta dodoties mājās viscauri izmirku. Auksts.

rīta cēliens

Kas var būt labāks par apziņu, ka piektdiena jau ir klāt! :) Vakara plāni jau sakalti, tik savas 8 stundas no dzīves darbam vēl jaatdod.
Starp citu, vakar iesniedzu pēdējā dienā augstskolā papīrus. Man nav miera, jāmācās atkal, lai pilnveidotos un piepildītu brīvo laiku.

pārvaldnieks

Šodien pa darba darīšanām runājos ar vienu vīrieti. Saruna ievirzijās par viņu. Kad paprasiju ar ko nodarbojās, viņš puslepni atbildēja, ka esot pārvaldnieks. Nākošais jautājums no manas puses bija vai viņš ir namu pārvaldnieks. Atbildi sagaidīju noliedzošu, esot autostāvietas pārvaldnieks...Kad sāku jautāt sīkāk, izrādās ka vienkārš uzraugs. Šis bija tas gadijums, kad bija jākož vaigā, lai stulbi nesāktu smaidīt vai smieties. Cilvēkiem fantāzija netrūkst.

Septembris

Do You Remember House?

Atceros, ka pirmā saskare ar house mūziku bija 15 gados, kad vēl dzīvoju Jelgavas pusē un iešmaucu ar saviem 15 gadiņiem Jelgavas tā laika labākajā klubā - Tonuss. Ritmi aizrāva. Līdz pat 18 gadiem tik rāvos uz to klubu, lai tik pavadītu nakti house ritmos. T2 zāle man bija manas otrās mājas. Un nevajadzēja ne alkoholu, ne ko citu, lai lidotu mūzikas pavadijumā. Tad vēl nebija house kultūra aizgājusi tādos plašumos kāda tā ir tagad. Tai nebija tik daudz novirzienu. Biju iemācijusies orientēties pašmāju dj-os utt. Tas pat aizrāva tik ļoti, ka 18 gados nolēmu kļūt par vienu no viņiem. Mācijos. Izmācijos. Pienāca dzīves mirklis, kad house tika atstāta novārtā. Nu tā ir jau kā gadu atdzimusi manā sirdī. Neteikšu, ka esmu ļoti bieža klubu apmeklētāja, bet izvēlos kvalitatvus house pasākumus ar sev tīkamajiem dj-iem. House ir kļuvis vēl nopietnāks. Ritmi pamodina, aizrauj un vada mani...

...

Smaga sestdiena...Bēres.

par ko runā sievietes?

Par ko runā sievietes, kad satiekas? Šodien bija kartējā ceturtdiena. Tā man gluži kā ieradums ir pavadīt kopā ar savām labām paziņām - divām meitenēm. Ejam ceturtdienās uz savu iemīļātāko bāru Vecrīgā, kur mēs jau esam kā VIP klienti ar attiecigu lutināšanu. Mums ir kā nerakstīts likums ceturtdienās izbaudot kokteiļus aprunāties. Pat nevajag ilgi satikties, galvenais ir izrauties no ikdienas un pabūt kopā. Sarunas tēmas ir mums ir dažādas - darbs, pasākumi, globālie notikumi. Lai cik dīvaini neliktos, par pretējo dzimumu mums sarunas raisās maz. To piefiksēju jau kādu laiciņu atpakaļ, laikam tas ir tapēc ka visām trim dotājā dzīves mirklī nav tās sauktās otrās puses. Tas pat patiesībā vieno, jo vienmēr priekš sevīm varam izbrīvēt ceturtdienas. Tradicionālās meiteņu sarunas par veikaliem, atlaidēm, matiem, nagiem, ragiem mums nomainās pret finanašu plāniem, ļauniem jociņiem, darba tēmu, pasākumiem, piedzīvojumiem utt. Nav man jauztraucas, ja pasakot vardu audi, viņas skatīsies ar lielām acīm, nesaprazdamas, ka sarunu gribu ievadīt pa auto tēmu.

draudzība

Kur ir tā robeža kad cilvēku var pie sevis laist klāt? Nedomāju mīlestību vai ko tamlīdzīgu, bet šajā gadījumā vienkārši draudzību. Ir taču bijušas daudz reizes, kad cilvēks, kas sākotnēji liekas kā dvēseļu radinieks, beigās izrādās kā īsts manipulācijas profiņš, jo nereti atklājot savas vājās vietas, tās tiek izmantotas pret pašu. Man pašai ir tikai pāris cilvēki, kas mani un manus prāta gājienus zin no A-V. Ar to arī pietiek, paceļas jautājums vai vajag vēl ar kādu uzticību dalīt. Manuprāt, uzticība ir arī jānopelna. Nekad nedalu to tāpat. Vienmēr esmu ieturējusi zināmu distanci ar cilvēkiem. Bet nevajag atkal otrā grāvī krist - pilnīgi sevī ierauties, tas arī nekam neder, jo saēd no iekšas tevi pašu. Mums katram vajadzīgi draugi (ar vārdu draugi domāju tā vārda cienīgus cilvēkus), vienīgi jāprot tie nosijāt no pārējiem un tas ir laikietilpīgs process.

Flyingmice vs TFF - Shout

Pirmdiena

Vakardienas intuīcija teica priekšā, ka šī pirmdiena būs savādāka, drūmi savādāka...Tā arī izvērtās. Vai nu domām ir spēks vai vienkārši laba intuīcija. Jau no paša rīt darbā sagadija melna ziņa, kura visu dienu sitās pa galvu līdz pat šim brīdim. Mugura ar mani izdomājusi pamocīt pirmdienas dienā, lai jau...Arī kāds cilvēks, ko augsti vērtēju ir pamainjies, kļuvis neierasts... pat teiktu neparasts. Savādi tas viss sasummējas un liek padomāt un pārdomāt rīcības plānu un attieksmes maiņu pret dažādām lietām. Ellīgi negtīva pirmdiena...

svētdiena

Pēc neizgulētas nedēļas labākais relaksācijas veids ir gulēt jūras smiltīs un baudīt sauli. Tā arī es padomāju šorīt un kopā ar Zebieksti iesēdāmies mašīnā un devāmies no Jelgavas pievārtes uz Ragaciemu. Lai gan debesīs bija pāris mākoņi, bijām priecīgas, par labo ideju. Ūdens bija ļoti silts, tikai izlienot laukā jutās rudens pieskārieni, ko atstāja vējš uz tik pat kā kailā ķermeņa un slapjajiem matiem. Mākoņi slīdēja lēni pa debesīm, bet tie parādijās arvien vairāki laupot saules stariem iespēju lutināt mūsu miesas. Pavārtijāmies smiltīs, pastaigājāmies, paložņājām pa kāpām un pus diena jau bija pavadīta. Bija jādodas prom... Laikam šī bija šogad pēdējā pelde jūrā.

par noiet.lv

Cilvēkiem ir nerakstīta tendence - nopelt visu jauno. Mani tas īpaši neuztrauc, jo daru, ko vēlos un ja ir dzimušas jaunas idejas tās realizēju, izmēģinu, nevis tā kā citi neuzdrošinās baidoties no sabiedrības nosodijuma vai par to ka izmanīsies kādam esošais labais priekštats par viņu. Ar manu dalību ir dzimis projekts noiet.lv. Paldies, ka esat iegriezušies un izteikuši savu viedokli savos blogos par to, jo tas tikai veicina noietu un attīsta turpmāko darbību un jaunu autoru piesaistīšanu. Tapēc saku, droši bliežat kritiku un ieteikumus, jo to vērtēju tikai pozitīvi, nekā stāvat malā. :) Tā ir viena no manām smilšukastītēm, kurā spēlēšos pēc savas sirds patikas. Dzims vēl arī citas idejas.

grādīgie

Ir novērots, tad kad cilvēks ir reibuma stāvoklī no alkohola, spēj paveikt neiedomājamākās lietas - lekt no augstuma, rāpties sazin kur, peldēt nekustoties utt. Secinājums ir tikai viens, cilvēka prāts ir lielā rāmī kuru ierobežo bailes. Iedzerot jūra ir līdz ceļiem, bailes no prāta atslēdzas un cilvēks izmanto savus smadzeņu un muksuļu resursus, lai paveiktu ko tādu ko skaidrā prātā nedarītu. Tādi kā zemapziņas signāli, kas to vien dara - dari to, dari to! Ja cilvēks spētu sevi skaidrā tā noskaņot pret bailēm, kas ierobežo prātu sazin kā viss izvērstos. Vēl ir tāds sīkums, ka iereibis cilvēks uz cūceni paliek dzīvs vai nesalauž kaulus vai vispār tiek ar pāris zilumiem tādās situācijās, kur parasti atrautos ka nemetas... Arī Mērfija likumi pazūd. Nesaku, ka visiem tik tagad jālieto gradīgie utt, bet savs labums tur ir. Tas ir lielisks līdzeklis kas iedrošina - gan uz fiziskām darbībām, gan uz dialogiem, kuri šad tad mēdz palikt pa monologiem... Ja ir doma uzkāpt Vanšiniekā, tad tikai ar pudeli zobos un tas izdosies.

ja jau reiz runājam

Nupat vienā blogā tika apspriesta sieviešu tēma par to kādas kaprīzes viņām ir, ka nejēdz izvēlēties un ka gaumes sajūta smagi pieklibo. Domājiet ko gribat par šo radījumu grupu. Netaisos visu sieviešu dinastiju aizstāvēt, jo pati apzinos, ka viena liela daļa tādas ir. Bet varu pateikt, ka jums - vīrieši to vien patīk darīt kā kulstīt mēles par sievietēm un viņu trūkumiem. Jūs vēl vairāk viņas aprunājat nekā pašas sievietes viena otru. Pati pagājušās brīvdienās dabūju izbaudīt divu paziņu sarunu, kuri to vien darīja ka runāja savā starpā par savām tā sauktām vecenēm. Par viņu trūkumiem utt, abi vīrieši bija zem sievietes tupeles, un tikai tad kad nav sieviete blakus, tad tikai spēj ko pateikt. Jums pašiem - vīriešiem nereti nav iekšās daudz ko teikt atklāti, mūždien caur meliem un izlīšanu kaut kā pinaties. Visu paši sarežģījat līdz bezsamaņai, un nejēdzat salikt lietas pa plauktiņiem. Es nebūšu standartnieks un neteikšu ka jūs visi vienādi, viena daļa ir ok un smadzenes atrodas īstajā vietā.

novērtējiet

Dienu dienā mēs dzīvojam savā rutīnā. Iepazīstam jaunus cilvēkus, sadraudzējamies, pamīlējamies utt. Bet reti kad aizdomājamies, ka jebkurā mirklī tā cilvēka var nebūt. Tā jau liekas, ka tas jau nekad nenotiks ar man mīļiem vai nīstiem cilvēkiem. Bet tad, kad durvis no dzīvokļa/mājas/ ofisa aiztaisa tavs paziņa, draugs, radinieks var būt pēdējo reiz. Un tad tu tikai sāksi pārdomāt pēdējo saruna ar šo cilvēku, liksies tik daudz kas nepateikts, bet otrās iespējas jau vairs nebūs...nāksies samierināties un ausīs skanošā balss ar laiku kļūs ar vien blāvāka. Laiks pēc teorijas it kā sadziedē visu, bet tās pārmaiņas un robs ko atstāj tas cilvēks paliek uz visiem laikiem. Neko, nekad nevarēs vairs atgriezt atpakaļ, aizstāt neviens nespēs...viengais, kas tev būs atlicis, būs jautājums kuru tu tirdīsi un rīvēsi savā prātā bezmiega naktīs - kāpēc tam vajadzēja notikt? atbilde netiks rasta. viss ko vēlos pateikt ir tas, lai dod iespējus sev tuviem cilvēkiem apzināties to, ka viņi tev nav vienaldzīgi...tas nav grūti izdarāms, tikai vajag pārkāpt sev pāri...

rīt

Saņēmu ielūgumu uz asins noliešanu trešdien. Jācer, ka šoreiz izdosies.

saruna

Šodien bija ilga saruna ar kādu cilvēku, ar kuru nebija plānots runāt par tādām tēmām kā es un mana personīgā dzīve. Saruna no dialoga izvērtās pa monologu un ne jau man pa labu. Mans saruna biedrs bija mana vecāmamma, kura kādu laiku neiznāja par mani un manām dzīves norisēm. Tā drīzāk izvērtās kā sava veida atskaite un nopratinšana. Nācās stāstīt visu - darbs, draugi, brīvdienu aktivitātes un, lai kā man arī negribējās nācās aizskarties tādai tēmai kā vīrieši. Darbs tika apzinīgi izvērtēts un tur es skatijos viņas acīs standarta labais mazbērns. Kad tiku tincināta par savām intresēm un aktivitātēm pēc darba kā arī brīvdienās, pirmā kritikas deva jau tika. Loģiski saprotu, ka viņa vecuma gada gājiena cilvēkam būtu salīdzinoši gruti iestāstīt šo to par autiņiem, dj padarīšanām, to ka atkal taisīšos augstskolā stāties un mācities, jo man nekad nav gana. Pārmetumu lavīnas viņas salīdzinoši mierīgā balsī slīdēja man gar ausīm. Nejutos nemaz vainīga ka man manos 22 gados vēl nav bērna, kad strādāju un mācos, kad esmu viena un, kad daru to kas mani aizrauj, nevis gatavoju savam kaut kādam topošajam vīram vakariņas. Savādi likās, ka visa pasaule mainās, bet cilvēka prāts paliek uz vietas. Uzskati kaut kur aizķērušies un prātā palikuši iegravēti. Kur tad īsti ir tas lūzuma punkts, kad pasaulei vairs netiek līdz? Man pat bail sametās, ja man izdosies nodzīvot līdz viņas vecumam, vai tiešām mani uzskati saglabāsies tādi kādi tie tagad ir un liksies viss, kā tagad un vai es palikšu nesaprasta savu mazbērnu acīs. Tas liekas viss tik tālu nākotnē, bet daļu no domām tas šodien paņēma.

izrādās, ka viņas smaida

vakars

Martini Asti, Rīgas Šampanietis un viens labs piektdienas vakars kopā ar MFZ

Everything But The Girl - The Future Of The Future

...

Pirms stundas biju Origo, lai iepirktu šo to priekš rītdienas. Kad pirkums jau bija izdarīts, devos jau laukā, kad man garām panesās viens vīrietis, mana rajona cienīgi ģērbies, daļēji zem jakas paslēptu sieviešu somiņu. Apsargs ar metās līdz. Kapēc es šo visu stāstu? Tāpēc, ka tas lika uz mirkli aizdomāties, par sieviešu vājo punktu - somiņu. Bet nav jau kur citur ielikt to maku, telefonu, atslēgas un citramonu (vismaz man vairāk parasti nekas tur neatrodas). Tādā ziņā vīriešiem vieglāk, viņi samet savas mantas pa kabatām un miers, bet ko lai dara sieviete. Es tak nevaru pie pieguļošas blūzītes un biksēm samest visu pa kabatām...Lai gan, ja dodos pa nakti uzdzīvot, tad paņemu telefonu un karti un somiņa paliek mājās...Man riebjas, ja nevaru klubā izdejoties normāli pateicoties somiņai, kas jauzmana nepārtraukti. Ja man kāds nospertu telefonu un maku, es pat nezinu ko iesāktu, jo to visu atjaunot diez vai spētu. Ja skatās no zagļu loģikas, tad to ar nespēju izskaidrot, ja jau reiz zog, kapēc jāzog somiņa pensionārei, jo tur tāpat nekāds lielais labums nevarētu būt, labāk tak noskatīt upuri uz 12 cm papēžiem, kuru fiziski nespētu tikt līdzi zaglim...

negaidīti

2 dienas pa agru, bet saņemtas jau puķes. Nenoliegšu, patīkams pārsteigums otrdienas vakarā! :)

Superfunk - Lucky Star

trīs skaistuļi

brīvdienu atskaite

Brīvdienu darbiņi nu ir paveikti:
1.zāles pļāvējam vads sapļauts uz pusēm. Priecājos, ka pati neatrāvos...
2.šorti saplēsti, bet tā mazākā bēda
3.ar visām drēbēm dīķī izpeldēts
4.kilometrs ar basām kājām pa granti noskriets, pēdas kādu laiciņu par to atgādinās
5.ceļi zili uzsisti
6.kreisā roka zila
7.ķermenis saskrāpēts
8.vēdera presīta no smiešanās uztrenēta
9.bailes no dziļuma pārvarētas
10.smilšu kaudzē uz brīdi biju norakta
11.smiltis no acīm laukā beidzot dabūtas, vairs negrauž
12.mežā pabūts
13.visbeidzot atpakaļ uz Rīgu atbraukts un viss vecajās sliedēs
Sanāca diezgan ekstrēmi aktīvas brīvdienas. Rīt būs fiziski grūti pastrādāt...

bmw 850i

otrdienas izskaņa

Telefonam modinātājs uzlikts. Mazais haoss valda uz galda - pusapēsta šokolādes tāfelīte, buklets, pildspalvas, diski, austiņas mētājas... Fonā skan electro... nogurums un reizē prieks, ka šai dienā tika daudz kas paveikts. Domas kavējās pie jaunā projekta ko taisos realizēt... Mūžīgais iekšējais nemiers, kas neļauj mierā nosēdēt ir atkal mani spēcīgi pārņemis. Neatceros vairs kad bija tāda diena kad esmu aizgājusi gulēt ātrāk pa pusnakti, lai gan esmu pieskaitāma pie cīruļu bara. Baisi paliek aptverot kā viss pēdējā gada laikā ir mainijies.

30.07.2007

Neplānoti ilga 6 ar 1/2 stundas gara operācija manam mehāniski sarežģītajam draugam. Daudz maz veiksmīgi tas tika pārinstalēts...PALDIES Dakterim!!...

brīvdienu atradums

Aptuveni 2.5 m gara kaņepe. Iespaidīga.

Niels van Gogh vs. Eniac - Pulverturm 2.0

viesis

Mans aptuveni 2.5 cm garais pusnakts viesis... Tika palaists jau savās gaitās no turienes, no kurienes nācis...

Baltic Beach Party :)

Īpaši gari neizplūdīšu rakstot...Ar nelielu nogurumu, jo iepriekšējā naktī bija gulētas labi ja 4h, piektdienas pievakarē iesēdos Rīga-Liepāja autobusā. Garīgais bija labs, jo intuīcija jau teica priekšā, ka pasākums būs tā vērts. 22:35 esmu jau galamērķī. Tur mani sagaida 3 meitenes (mana turpmāko dienu pamatkompānija). Nometu mantas dzīvoklī, un jau visas dodamies jūras virzienā. Tautas netrūkst. Ieejot iekšā es atdalos no pārējiem, jo manas intreses atkal atšķirās no bara un dodos uz Tele2 telti, kur skan house. Ritmi ķermeni atdzīvina. O jā, perfekta pašsajūta. Mixmasters AG & Raitis bija mani favorīti piektdienas vakarā. Satiktas vēl dažas paziņas pa vidam un jau pussešos atradu savu pamatkompāniju un nolemjam doties uz dzīvokli. Dzīvoklī pagulēt nav iespējams. Sienas pulkstenis ik pa stundai sit veselu dziesmu un tad vēl mans tel. kas ik pa laikam iezvanās, jo kāds mani meklē. Saraustītā pussnaudā esam jau visas 10:00 augšā. Ap 12:00 jau esam jūras malā, smiltīs. saule cepina. Panesās n-tie otrā rīta joki. Apkart bardaks, viss piegružots, cilvēku bari. Pa dienu saskrienos ar kaudzi savām paziņām un sen neredzētiem cilvēkiem. Izvazājāmies vēl pa pilsētu utt kā jau pienākas. Sestdienas vakars klāt. Atkal esam iekšā. Atkal atdalos. O jā, šajā vakarā uzstājas viņi dēļ kā gribējās braukt - Dj Gregory un Bogdans. Nevīlos ne viena, ne otrā. Sagaidīju cerēto. Tā bija mana pasaule, mūzika uzlādēja emocijas līdz maksimumam. Vienkārši perfekti!!! Publika ieraugot jau Bogdanu sāka burtiski trakot. Mūsu vietējie acīmredzot bija mīļaki. Pēc četriem atkal satieku savu pamatkompāniju. Dodas uz dzīvokli. Atkal pulkstenis stundas skaita un tel. iezvanās... Viss pēc vecā scnārija - visas esam 10:00 jau augšā. Ķermenis pēc intensīvās dejošas ir vienkārši pārčakarēts. Tagad tikai jūtams. Brokastis, neliela pavazāšanās un jau 14:15 sēžu pasūtītā mikriņā lai dotos uz Rīgu. Šoferis konkrēti spieda cik varēja, mazāk kā 3h esmu jau Rīgā. Pārgurums ne pa jokam, bet pozitīvās emocijas to atspēko. :))

Jerry Ropero feat Dennis The Menace - Fuck You

1.15

Vakardien bija doma braukt vakarā uz Saulkrastu elektroniskās mūzikas pasākumu... Rezultāts - biju vēl tālāk aizbraukusi un pa visam uz citu pusi - Ventspili. Teiciens: spontānākās idejas ir tās labākās atkal bija attaisnojis sevi. Viss tikai tapēc, ka vēlējos kā normāls cilvēks nopirkt biļeti uz Saulkrastu pasākumu, bet 3 h pirms pasākuma biļetes cena bija uzsista 25 lvl. Mēs trīs cilvēki izspriedām ka 75 lvl + benzīns + alko būtu mazliet pa sālītu priekš šā pasākuma. Tad vienam radās ideja, ka V-pilī ir kaut kāda mistiska Putu balle. Domāts darīts. Sazvainjos vēl ar divām savām V-pils paziņām, ka būsim un vakara kompānija bija sastādīta. Pašā Ventspilī izdomājām, ka labāk ejam spēlēt biljardu uz Klondaiku. Tā 5-atā nospēlējušies vairāk kā 4 h, taisijāmies prom. Nemaz nezināju ka V-pils ir tik lēta. Biljards mums izmaksāja 1.15 LVL. Loģiski (varbūt kādam neloģiski), ka samaksājām šo simbolisko summu un tināmies prom. Tā kā, ja kāds vēlas izklaidēties - prom uz Ventspili. Pa 1.15 LVL biljards Klondaikā visas nakts garumā. Nedēļas nogale bija ok.

šodien visi uz Saulkrastiem

Pontiac Firebird (1979) Vai nav perfekts?

lielā šķirošana

Beidzot pieķēros klāt savam bardakam kompī kas glabājās zem novilkto failu mapes. Sākuma bilance 7625 nesašķiroti faili pa diviem mēnešiem. Traki. 90% no viņiem ir tikai house, electro utt. Pārejie filmas u.c. Pavisam loģiski, ka pēc pāris stundām jau apnika... Vismaz aptuveni 1/8 daļu izdevās pieveikt. :) Nākošā brīvākajā vakarā jāturpina... labākie atradumi šovakar:

1. mark knight - drug music
2. tyken ft. awa - every word (dave spoon rmx)
3. hott 22 feat. angie zee - just friends (instrumental mix)
4. jerry ropero and michael simon feat. kathy brown - videoscream (videoscream radio edit)
5.francesco diaz feat. karl frierson - say a little prayer (raul rincon remix)
6.everything but the girl - lullaby of clubland (jay sinister sealee remix)
7. booka shade - in white rooms (elektrochemie remix)
8. babylon crew - press up
9. b-ben sage - breakdance fusion
10. alex kenji - music
11.africanism by dr kucho - tanzania (main mix)
12.dr kucho and gregor salto - love is my game (original mix)
13.little exuma - take me for the night

dienas citāts

Ir pirmklasīgi joki un pirmās klases joki...

vientulība

Ātri pierodot pie vientulības un brīvības ko tā sniedz, pēc tam ir grūti atradināties. Laikam egoisms izaudzis tādos apmēros, ka dalīties negribās ne ar vienu ne pa kam un nekad. Brīžiem pat sabaida tā vientulības labsajūta.

vienkārši aizdomājos...

Šodien darbā ejot pusdienās uz vietējo kafeinīcu, par cik mans darbs atrodas vienā no Rīgas kārtējiem biznesa centriem un ēkā ir n-tie uzņēmumi, tad arī kafeinīca ir viena soļa atālumā tai pašā ēkā. Rinda kā jau rinda, visi grib ēst ap vieniem dienā, bet šodien tik piefiksēju, jo pirmo reiz viena gāju tur ēst, kā darbinieki vārās nepārtraukti par saviem darbiem, priekšniekiem, kolēģiem un KLIENTIEM. Aiz manis stāvēja 3 vīrieši, cik nopratu no vienas līzinga vai kreditēšanas kompānijas. Viens tik ļoti aizrautīgi pārējiem diviem stāstīja par klientu (kādas kompānijas galvu, kuru nenosaukšu), viņa jau esošajām kredītsaistībām un iemeslu kapēc šis darbinieks ir atteicis jaunu kredītu utt. Nu bāc, vai tiešām trūkst lojalitātes vai arī neizpratne par biznesu. Atliek tik informācijai nonākt nepareizajās ausīs. Tas jau nav viss, kad apsēdos ar savu pusdienām pie galda, man gribot negribot bija jāklausas 4 sieviešu ķiķināšanu par saviem 2 jauniem kolēģiem, veco onkoli - somu ārzemju partneri un viņa smieklīgo akcentu, nemaz nerunājot par piektdienas darba tusiņu Ikšķilē pirtī. Vienkārši aizdomājos, cik daudz informācijas aizplūst, kurai nevajadzētu aizplūst. Konkurence, lojalitāte un tamlīdzīgām lietām uzmanība netiek pievērsta. Laikam cilvēki neaizdomājas....

Perfection is not when there is nothing to add, but when there is noting to take away.
- Saint Exupery-

Gribēju kā labāk, sanāca kā vienmēr...

Jau pāris nedēļas gatavojos nodot asinis. Kā motivators man bija pārbaudīt savas asinis, gribējās 100% pārliecināties, vai ar veselību viss ir ok un palīdzēt kādam cilvēkam atdodot 1/2 l savas dzīvības sulas... Visa mana gribēšana sabruka vienā acumirklī līdz uzzināju, ka viņiem datu bāzē ir cilvēks precīzi ar tādu pašu personas kodu, arī pase izdota tajā pašā pasu nodaļā... Un ne jau šis cilvēks bija sieviete, bet gan vīrietis... No vienas puses jau smieklīgi, bet no otras puses domāju kaut kādas stulbas datu bāzes vai pases nodaļas kļūdas dēļ būs cilvēks, nedod Dievs bērns, kam tieši vitāli manas asinis būs nepieciešamas, jo mana asins grupa nav no bieži sastopamajām... Neko darīt, nokārtošu savu persona koda problēmu un ja būs laiks un vēlēšanās došos nodot citreiz...

Tāda sajūta, ka katram otram nācējam, ko satieku gan uz ielas, gan virtuāli ir depresija. Tā ir kā slimība, kas izpaužas tieši jauniešu vidū. Sindromu laikmets. Sāk jau apnikt, ka viss ko mēs darām ir žēlojamies. Jā, saprotu varbūt viss neiet kā smērēts, bet ir jāmācās no visa, nevis jāžēlo sevi. Kamoooon, galvu augšā!!!

Līgo

Līgo svētki ir aizvadīti... Laiks iet ātri, nupat likās, ka gads tik ieskrienās... Man šie svētki bija samērā tukši. Lielā barā svešu cilvēku, kuri lielākā mērā savā starpā arī bija nepazīstami. Un tā tieši bija organizatora lielākā kļūda - uzaicinot pārāk daudz svešus cilvēkus. Sadaloties, katrs pa savām kompānijām, rītausma tika sagaidīta. Ja pasākumā nebūtu alkahols, domāju aiz garlaicības lielākā daļa kājas atstieptu vai blenztu truli viens uz otru. Tātad sen zināmais secinājums - latviešus svētkos vieno alkahols. Man vienmēr Līgo svētki ir asocējušies ar, pirmkārt, latviešu mūziku (tā ir vienīgā diena gadā, kad house, electro vietā vēlos ko citu), otrkārt, saliedētība. Vismaz manā pusē un starp maniem draugiem un paziņām Līgo svētkos vienmēr tā ir bijis. Šie svētki beidzot ir garām, lai gan jutos kā kādā privātā ikdienišķā party pie kāda. O jā, un vēl house ritmi, kas privātās ballītes noskaņojumu uztur pie dzīvības. Žēl gan, ka nemaniju kā dj-i kaut vienu reizi uz viniliem paskrečoja vai ko līdzīgu veica (man tā bija lielākā bauda kad piekopu šo novirzienu), varbūt viņi to darija, kad biju gulēt vai kur citur...Nestrīdos. Bija ok, nesūdzos, dažbrīd tiešām vakara gaitā bija interesanti, bet ātri aizbrīdu gulēt, par cik drēbes bija viscaur slapjas un nesaskatīju palikšanu nomodā par liederīgu. :)
Esmu jau atpakaļ savā vecajā dzīves ritmā. Domas par darbu, fonā skan royksopp - 49 percent (angello & ingrosso mix), piparmētru tēja bez cukura kūp krūzē uz galda un aiziet dzīve turpinās ar vēl straujākiem apgriezieniem.

ceturtdiena

Man mīļākā diena nedēļa ir ceturdiena... Šoreiz tā tika aizvadīta klausoties Domu laukumā elektroniskās mūzikas guru Pjēru Anrī. Lai gan večukam jau ir 79 gadi, tas mani pārsteidza pa viesiem 99. Pilnīgi neticējās, ka uz ko tādu (izpratini par šo mūzikas novirzienu) ir spējīgs šis cilvēks... Mūzika un izpildijums manām ausīm bija tīkams, lai gan brīžiem likās, ka Pjēra elektroniskās mūzikas aktivitātes īsti iederētos pirms trim, četriem gadiem...Tiem, kuriem bija saistoš elektroniskās mūzikas novirziens, bija atnākuši ievērtēt Pjēru. Arī šī iemesla dēļ es biju manāma tur, lai gan nepaliku līdz vakara noslēgumam - apziņa par vitāli svarīgo piektdienu traucēja. Pjērs Anrī ir pa vienu vakaru izpelnijies manu cieņu. Tas ir daudz...

Šī bija viena no perfektajām dienām. Ļoti daudz kas paspēts un pagūts. Tai skaitā diploms iebāzts kabatā, pus Rīga izstaigāta, ka uz kājām vairs neturos un satikts kāds jauks cilvēks. Ideāli.

guļot vilcienā

Mirklis starp nomodu un miegu ir unikāls. Prāts lēnām atslēdzas, bet it kā visu vēl var uztvert. Domas pašdarbības ceļā galvā iešaujas, sasaistas ar sapņainiem notikumiem un saplūst ar apkārtējām skaņām. Rodas jau vizuāla domu ilūzija un apkārtējo skaņu aizplūšana tālumā. Nekontrolējams, bet vēl apzināts mirklis. Savādi un patīkami vienlaikus.

Niknuma pilna trešdiena. Emociju sakāpinājums... Nav ne vietas, ne laiks kur izlādēties...

investīcijas

"...investīcijas galu galā ir orientētas uz to, ko mēs saņemam atpakaļ." Ideāls citāts. Viss ko mēs dodam citiem ir ar pašmērķi gūt kādu labumu. Un tikai nesakiet ka tā nav. Es nerunāju par finansēm, bet dažādām lietām un dzīves situācijām. Mēs vienmēr, kad dodam, saņēmam arī pretī, vai nu gaidīto vai negaidīto labumu/sliktumu. Tās ir kā sava veida investīcijas mūsu dzives tirgū. Arī labdarība un velme izdarīt ko labu, par to nesaņēmot pretī materiālu labumu ir investīcijas - mēs materiālos labumus investējam, lai pretī saņēmtu pacilātu pašsajūtu, kas rodas, ja kādam nākam pretī. Mēs jūtamies labi, ka kādam palīdzam. Visa pamatā ir katra mūsa ego.

Arī mīlestībā mēs daudz ko investējam, lai gūtu no tās labumu, gan materiālu, gan nemateriālu. Un vienmēr attiecībās būs viens, kas gūst lielāku labumu...Visa mūsu dzīve paiet meklējot pašlabumu...

Pateicoties skolai viss dienas ritms izjaukts... Drīz jau viens naktī, bet no miega ne miņas... Jāmēģina dabūt sevi rāmjos atpakaļ.

Nav nozīmes draugu un paziņu skaitam... Patiesībā mēs visi vientuļi un katrs par sevi... Izlikšanās mūs vada.

Pat kaijas krēslā ir melnas...

Ir teikumi, kas iesēžas prātā un gruzd.

Pedējā laikā pārāk daudzas lietas sāk tracināt... es cenšos visu iekšā paturēt, bet pārāk daudz laikam tiek prasīts. Vel tikai mazliet un drīz jau būs labāk. Pacieties Madaru!

kam negādās, bet...

Saulē aizmigt neiesaku... svilst.

domas...

Visa pamatā ir domas... Tās spēj mainīt lietas, gan pozitīvi, gan negatīvi. Lai arī cenšamies nedomāt sliktas domas, tās pašās iešaujas prātā kā ēnas un nereti materializējas... Jo labākas domas domāsim, jo labāk mums veiksies... Jājiet gulēt ar pozitīvām domām un vajag sākt katru rītu ar labām domām, tad diena paies tāda, kādu mēs to vēlamies.

Rīt pirmā diena Unibankā... Ļoti negribās... Varbūt tā ir dabiska pretošanās pārmaiņām. Dzīvos, redzēs...

sensation white

Pēc trīs negulētām naktīm astoņas stundas nodejot? Esmu pārspējusi pati sevi. Mūzika dod milzu enerģiju! Es brīnos, kā uz kājām vēl turos... :))

Cilvēkam ir tāda stulba tieksme - čikstēšana. Pie primajām grūtībām gribās žēloties un tai pašā laikā nedara un nemācās no savām kļūdām, lai nākotne liktos gaišāka. Lai cik lepni mēs arī nebūtu, mums šad un tad patīk, ka mūs žēlo. Sevi ar esmu neskaitāmas reizes pieķērusi žēlojoties, bet secinājums visos gadijumos ir viens - no tā jau labāk nepaliek. Mūsdienu cilvēku no šis čīkstēšanas spēj izvilkt tikai tas, ka padzirdam, ka kādam vēl sliktāk iet. Galīgi greiza loģika ar pašapmānīšanās tieksmi. Mēs neprotam un nekad nēesam pratuši savas jūtas apvaldīt. Tās nereti ir parākas pa prātu, radot haosu, no kura netiekam laukā ar saviem spēkiem. Secinājums ir tikai viens - laiks ko pavadam sevis demotivācijai ir neizmērojams. ..

manipulācija

Manipulācija ir vesels mākslas novirziens. Jau tad, kad mazi bijām, sākām iepazīt šo mākslu, neapzināti izmantojot citus tikām pie karotās lietas, kā līdzeklis mērķu sasniegšanai bija mums tuvi cilvēki. Smadzenes automātiski piefiksēja vieglāko ceļu mērķu sasniegšanai, un manipulācija jau apzināti mums bija kā ierocis. To pieslīpējot, dabūjām sev vēlamās lietas. Laikam ejot, tagad šis mākslas veids ir pielāgots sev vēlamā veidā. Arī attiecībās mēs nereti spēlējamies ar šo mākslu, tikai bieži mūms pašiem ir pašupurēšanās tieksme.

Cilvēki iedalās divās grupas: vieni ar kuriem manipulēt spējam izmantojot viņu prāta robus un vājās vietas, tādējādi šie cilvēki neapzinās, ka ir tikai īslaicigs līdzeklis, pie tam tiem, kam šī manipulācijas māksla ir lieliski atstrādāta, spēj savā labā izmantoto cilvēkus prātus nostādīt tā, ka viņi domā, ka ir tie, kas guvuši kādu labumu... Otra grupa ir tādi, kurus grūtāk pakļaut,'un tos nereti izdodas izmantot tikai ar šantāžas palīdzību. Domāju, ka tas ir vēl zemais līmenis šai mākslā. Tieši cilvēku prāta identifikācija un nekļūdīga vājo vietu atrašana pēc iespējas īsākā laika sprīdī ir īstā makslas pamatastlēga. Vienīgais, kas traucē ar pilnu atdevi šādā veidā sasniegt mērķus ir paša iekšējā pasaule un jūtas. Ja cilvēkam nebūtu sirdsapziņas un šo jūtu, nebūtu bremžu, cilvēks būtu savā veidā neuzvarams.

secinājums

Jo mazā gulēts, j0 lielāka pašizdegšanās velme.

saullēkts

Pasaule šodien mostas ar burvīgu saullēktu. Neskatoties uz pāri darijumiem, daba mūs turpina lutināt. Cik daudz šādu saullēktu mēs noguļam bail pat iedomaties...

Šonakt nakts būs mana sabiedrotā. Kaut mana apņēmība pārvarētu nogurumu un miegu līdz pat rītam. ;)

panīkums

Vai tiešām lietas, ko man vajadzēja saprast un iemācīties pēdējā gada laikā, bija jāiegūst caur tik smagu ceļu? Ir grūti smelties spēkus no sevis, ja tie ir izsīkuši... Bet par spīti es ceru katru dienu, ka rītdiena būs labāka. Nav jau nemaz tik slikti dzīvot, vienīgi tā laimes sajūta ir aizmirsusies... Dodiet man vairāk saules un, es apsolu, es atdzimšu no jauna...

Ievas ziedi un smarža kā nemainīga vērība ik pavasari, kas apvīta ar jaukām bērnības atmiņām...Vajag spēt tikai atrast īsto lietu dvēselei, lai atkal iestātos iekšējs pamiers... Jauna apņēmība un spēks...

Vērmaņdārzs

Katru dienu dodoties mājās es izeju cauri Vērmaņdārzam... Un ne jau tapēc, ka ir pa ceļam. Tas klusums, ko koki apslāpē pārņem manu katru šūniņu. Tajā pašā laikā mainot manu domu virzienu palīdzot nepazust manā iekšējā haosā... Cita pasaule.