iegrābos

Biju uz ātru roku ieskrējusi stacijas Chicko Chicken, jo ēst girbējās. Arī rindu tur nebija. Tika paņemts komplekts - kaut kāds hamburgers, frī un apelsīnu sula, jo cola un citi brīnumi nebija. Tas būtu tīrais sīkums salīdzinot ar sajūtām, kad pa barības vadu tika slidināts pirmais frī kartupelis. Es apzinos, ka esmu tāds cilvēks, kas ēd visu, kas nekustās, bet rūgtā garša, ko rada veca eļļa bija nepārspējama. Domāju, pat belašus tādā nevāra. Tas būtu liels sīkums, ja salīdzina, ko liku izciest savām garšas kārpiņām nokožot hamburgeru. Sajūta tāda bija, ka riju zāles. Tā kā lielopiem, lai kaut ko medikamentīgu iebarotu, to saujauc ar barību. Nezinu, vai viņi tos hamburgerus pa zāļu skapītī izvaļā vai viņi realizē putnu gripas rezultātā nobendētos vistas ķermeņus, bet garša bija vienkārši pīīī. Savu glīto kāju vairs nekad nesperšu tur. Viss, dusmu monologa beigas. Mamba atkal smaida. :)