Katru dienu dodoties mājās es izeju cauri Vērmaņdārzam... Un ne jau tapēc, ka ir pa ceļam. Tas klusums, ko koki apslāpē pārņem manu katru šūniņu. Tajā pašā laikā mainot manu domu virzienu palīdzot nepazust manā iekšējā haosā... Cita pasaule.
piektdiena, 2007. gada 11. maijs
Abonēt:
Ziņas komentāri (Atom)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru