svētdiena, 2007. gada 9. septembris
sestdiena, 2007. gada 8. septembris
trešdiena, 2007. gada 5. septembris
War
Biju noskatīties filmu War iekš Forumcinemas. Jau priekšnojauta teica, ka filmai jābūt skatāmai, jo vienā no galvenajām lomām bija atktieris Jason Statham. Viņš tāpat kā Nicholas Cage spēlē man tīkamās filmās (Crank, Chaos u.c.). Filma pati par sevi man ļoti patīkās, lieliska atpūtai. Savu asumu vēl piedeva autiņi, kas bija redzami filmā. Visvairāk acīs iekrita 1972. gada Chevrolet Chevelle. Nu dievigs auto, tikai žēl, ka tika apsists. Tiem, kam patīk asa sižeta filmas iesaku noskatīties. Perfekta priekš atpūtas. Nevīlos.
pirmdiena, 2007. gada 3. septembris
iegrābos
Biju uz ātru roku ieskrējusi stacijas Chicko Chicken, jo ēst girbējās. Arī rindu tur nebija. Tika paņemts komplekts - kaut kāds hamburgers, frī un apelsīnu sula, jo cola un citi brīnumi nebija. Tas būtu tīrais sīkums salīdzinot ar sajūtām, kad pa barības vadu tika slidināts pirmais frī kartupelis. Es apzinos, ka esmu tāds cilvēks, kas ēd visu, kas nekustās, bet rūgtā garša, ko rada veca eļļa bija nepārspējama. Domāju, pat belašus tādā nevāra. Tas būtu liels sīkums, ja salīdzina, ko liku izciest savām garšas kārpiņām nokožot hamburgeru. Sajūta tāda bija, ka riju zāles. Tā kā lielopiem, lai kaut ko medikamentīgu iebarotu, to saujauc ar barību. Nezinu, vai viņi tos hamburgerus pa zāļu skapītī izvaļā vai viņi realizē putnu gripas rezultātā nobendētos vistas ķermeņus, bet garša bija vienkārši pīīī. Savu glīto kāju vairs nekad nesperšu tur. Viss, dusmu monologa beigas. Mamba atkal smaida. :)svētdiena, 2007. gada 2. septembris
Kur likt?
sestdiena, 2007. gada 1. septembris
1. septembris
Varbūt man tikai vienīgai liekās, bet šis pirmais septembris pa ilgiem laikiem ir lietains. Negribētu teikt, ka slikts laiks, bet sešos no rīta dodoties mājās viscauri izmirku. Auksts.
piektdiena, 2007. gada 31. augusts
rīta cēliens
Kas var būt labāks par apziņu, ka piektdiena jau ir klāt! :) Vakara plāni jau sakalti, tik savas 8 stundas no dzīves darbam vēl jaatdod.
Starp citu, vakar iesniedzu pēdējā dienā augstskolā papīrus. Man nav miera, jāmācās atkal, lai pilnveidotos un piepildītu brīvo laiku.
Starp citu, vakar iesniedzu pēdējā dienā augstskolā papīrus. Man nav miera, jāmācās atkal, lai pilnveidotos un piepildītu brīvo laiku.
ceturtdiena, 2007. gada 30. augusts
pārvaldnieks
Šodien pa darba darīšanām runājos ar vienu vīrieti. Saruna ievirzijās par viņu. Kad paprasiju ar ko nodarbojās, viņš puslepni atbildēja, ka esot pārvaldnieks. Nākošais jautājums no manas puses bija vai viņš ir namu pārvaldnieks. Atbildi sagaidīju noliedzošu, esot autostāvietas pārvaldnieks...Kad sāku jautāt sīkāk, izrādās ka vienkārš uzraugs. Šis bija tas gadijums, kad bija jākož vaigā, lai stulbi nesāktu smaidīt vai smieties. Cilvēkiem fantāzija netrūkst.
trešdiena, 2007. gada 29. augusts
pirmdiena, 2007. gada 27. augusts
Do You Remember House?
Atceros, ka pirmā saskare ar house mūziku bija 15 gados, kad vēl dzīvoju Jelgavas pusē un iešmaucu ar saviem 15 gadiņiem Jelgavas tā laika labākajā klubā - Tonuss. Ritmi aizrāva. Līdz pat 18 gadiem tik rāvos uz to klubu, lai tik pavadītu nakti house ritmos. T2 zāle man bija manas otrās mājas. Un nevajadzēja ne alkoholu, ne ko citu, lai lidotu mūzikas pavadijumā. Tad vēl nebija house kultūra aizgājusi tādos plašumos kāda tā ir tagad. Tai nebija tik daudz novirzienu. Biju iemācijusies orientēties pašmāju dj-os utt. Tas pat aizrāva tik ļoti, ka 18 gados nolēmu kļūt par vienu no viņiem. Mācijos. Izmācijos. Pienāca dzīves mirklis, kad house tika atstāta novārtā. Nu tā ir jau kā gadu atdzimusi manā sirdī. Neteikšu, ka esmu ļoti bieža klubu apmeklētāja, bet izvēlos kvalitatvus house pasākumus ar sev tīkamajiem dj-iem. House ir kļuvis vēl nopietnāks. Ritmi pamodina, aizrauj un vada mani...
sestdiena, 2007. gada 25. augusts
ceturtdiena, 2007. gada 23. augusts
par ko runā sievietes?
draudzība
otrdiena, 2007. gada 21. augusts
pirmdiena, 2007. gada 20. augusts
Pirmdiena
Vakardienas intuīcija teica priekšā, ka šī pirmdiena būs savādāka, drūmi savādāka...Tā arī izvērtās. Vai nu domām ir spēks vai vienkārši laba intuīcija. Jau no paša rīt darbā sagadija melna ziņa, kura visu dienu sitās pa galvu līdz pat šim brīdim. Mugura ar mani izdomājusi pamocīt pirmdienas dienā, lai jau...Arī kāds cilvēks, ko augsti vērtēju ir pamainjies, kļuvis neierasts... pat teiktu neparasts. Savādi tas viss sasummējas un liek padomāt un pārdomāt rīcības plānu un attieksmes maiņu pret dažādām lietām. Ellīgi negtīva pirmdiena...svētdiena, 2007. gada 19. augusts
svētdiena
sestdiena, 2007. gada 18. augusts
par noiet.lv

Cilvēkiem ir nerakstīta tendence - nopelt visu jauno. Mani tas īpaši neuztrauc, jo daru, ko vēlos un ja ir dzimušas jaunas idejas tās realizēju, izmēģinu, nevis tā kā citi neuzdrošinās baidoties no sabiedrības nosodijuma vai par to ka izmanīsies kādam esošais labais priekštats par viņu. Ar manu dalību ir dzimis projekts noiet.lv. Paldies, ka esat iegriezušies un izteikuši savu viedokli savos blogos par to, jo tas tikai veicina noietu un attīsta turpmāko darbību un jaunu autoru piesaistīšanu. Tapēc saku, droši bliežat kritiku un ieteikumus, jo to vērtēju tikai pozitīvi, nekā stāvat malā. :) Tā ir viena no manām smilšukastītēm, kurā spēlēšos pēc savas sirds patikas. Dzims vēl arī citas idejas.
piektdiena, 2007. gada 17. augusts
grādīgie
Ir novērots, tad kad cilvēks ir reibuma stāvoklī no alkohola, spēj paveikt neiedomājamākās lietas - lekt no augstuma, rāpties sazin kur, peldēt nekustoties utt. Secinājums ir tikai viens, cilvēka prāts ir lielā rāmī kuru ierobežo bailes. Iedzerot jūra ir līdz ceļiem, bailes no prāta atslēdzas un cilvēks izmanto savus smadzeņu un muksuļu resursus, lai paveiktu ko tādu ko skaidrā prātā nedarītu. Tādi kā zemapziņas signāli, kas to vien dara - dari to, dari to! Ja cilvēks spētu sevi skaidrā tā noskaņot pret bailēm, kas ierobežo prātu sazin kā viss izvērstos. Vēl ir tāds sīkums, ka iereibis cilvēks uz cūceni paliek dzīvs vai nesalauž kaulus vai vispār tiek ar pāris zilumiem tādās situācijās, kur parasti atrautos ka nemetas... Arī Mērfija likumi pazūd. Nesaku, ka visiem tik tagad jālieto gradīgie utt, bet savs labums tur ir. Tas ir lielisks līdzeklis kas iedrošina - gan uz fiziskām darbībām, gan uz dialogiem, kuri šad tad mēdz palikt pa monologiem... Ja ir doma uzkāpt Vanšiniekā, tad tikai ar pudeli zobos un tas izdosies.
trešdiena, 2007. gada 15. augusts
ja jau reiz runājam

Nupat vienā blogā tika apspriesta sieviešu tēma par to kādas kaprīzes viņām ir, ka nejēdz izvēlēties un ka gaumes sajūta smagi pieklibo. Domājiet ko gribat par šo radījumu grupu. Netaisos visu sieviešu dinastiju aizstāvēt, jo pati apzinos, ka viena liela daļa tādas ir. Bet varu pateikt, ka jums - vīrieši to vien patīk darīt kā kulstīt mēles par sievietēm un viņu trūkumiem. Jūs vēl vairāk viņas aprunājat nekā pašas sievietes viena otru. Pati pagājušās brīvdienās dabūju izbaudīt divu paziņu sarunu, kuri to vien darīja ka runāja savā starpā par savām tā sauktām vecenēm. Par viņu trūkumiem utt, abi vīrieši bija zem sievietes tupeles, un tikai tad kad nav sieviete blakus, tad tikai spēj ko pateikt. Jums pašiem - vīriešiem nereti nav iekšās daudz ko teikt atklāti, mūždien caur meliem un izlīšanu kaut kā pinaties. Visu paši sarežģījat līdz bezsamaņai, un nejēdzat salikt lietas pa plauktiņiem. Es nebūšu standartnieks un neteikšu ka jūs visi vienādi, viena daļa ir ok un smadzenes atrodas īstajā vietā.
Abonēt:
Ziņas (Atom)