piektdiena, 2007. gada 17. augusts

grādīgie


Ir novērots, tad kad cilvēks ir reibuma stāvoklī no alkohola, spēj paveikt neiedomājamākās lietas - lekt no augstuma, rāpties sazin kur, peldēt nekustoties utt. Secinājums ir tikai viens, cilvēka prāts ir lielā rāmī kuru ierobežo bailes. Iedzerot jūra ir līdz ceļiem, bailes no prāta atslēdzas un cilvēks izmanto savus smadzeņu un muksuļu resursus, lai paveiktu ko tādu ko skaidrā prātā nedarītu. Tādi kā zemapziņas signāli, kas to vien dara - dari to, dari to! Ja cilvēks spētu sevi skaidrā tā noskaņot pret bailēm, kas ierobežo prātu sazin kā viss izvērstos. Vēl ir tāds sīkums, ka iereibis cilvēks uz cūceni paliek dzīvs vai nesalauž kaulus vai vispār tiek ar pāris zilumiem tādās situācijās, kur parasti atrautos ka nemetas... Arī Mērfija likumi pazūd. Nesaku, ka visiem tik tagad jālieto gradīgie utt, bet savs labums tur ir. Tas ir lielisks līdzeklis kas iedrošina - gan uz fiziskām darbībām, gan uz dialogiem, kuri šad tad mēdz palikt pa monologiem... Ja ir doma uzkāpt Vanšiniekā, tad tikai ar pudeli zobos un tas izdosies.

Nav komentāru: